Sākam ceļu mājup

* Aizbraucām no Latvijas.
* Aizbraucām no ES uz ASV.
* Tad tālāk aizbraucām no ASV uz Klusā okeāna vidu.
* Nospriedām ka vēl esam par tuvu mājām, aizbraucām ar prāmi uz nomaļāku salu.
* Vēl nebij' gana, aizbraucām ar autobusu uz salas otru pusi.
* Nu tad vēl cik tālu varējām aizgājām kājām, kad raugoties pāŗ pasaules malu varēja redzēt vaļus, kas balsta zemes lodi..

Tad nospriedām ka dosimies mājup.

Maui bildes

Stāsts par Maui

Ir divi cilvēki - Juris, kurš visu laiku ir tādā kā čillā un tic, ka viss pats no sevis atrisināsies, un Kristaps, kuram vajag zināt, kas un kā notiks, citādi viņš streso.

Nedēļu nodzīvojuši Honolulu, ērtā viesnīcā abi izdomā, ka vajag kādu piedzīvojumu.

Tā nu Juris saka, ka vajag braukt uz 3 dienām uz Maui salu. Tas nekas, ka pirms pāris dienām mūs viens saprātīgs cilvēks brīdināja, ka visi rental-car uz visām salām ir rezervēti, tā kā mums necerēt. Braucam ar prāmi - Superferry, kurš mūs no Oahu 4 stundu laikā aizvizina uz Maui. Tas nekas, ka viesnīca nav rezervēta un internetā viss, kas ir par saprātīgām naudiņām, jau sen rādās pilns.

Ierodamies Maui, Kahului. Ar shuttle par brīvu aizbraucam līdz lidostai, kur atrodas visi lielākie rental-car biroji. Izstaigājam visus - nevienas brīvas mašīnas. Ieejam lidostā, atrodam telefongrāmatu, apzvanam visādus vietējos mašīnu izīrētājus, taču nekā. Pieejam pie informācijas galda. Tur mums pastāsta tieši to pašu - uz mašīnām necerēt. Uzzinam par camping iespējām salā. Tagad ir mērķis - nakšņot kempingā, kas atrodas 15 min gājiena attālumā no lidostas. Tikai pirmstam mums vajag dabūt divas lietas. Atļauju kempingā nakšņot (tas ir štata pārvaldīts parks, lai tur nakšņotu, obligāti vajag atļauju, kuru itkā varot dabūt kautkādā birojā, kurš atrodas pilsētiņas centrā Maui Mall) un telti. Uzzinam par sabiedriskā transporta iespējām - salā ir daži autobusu maršruti, taču nekad nevar zināt, pa kurām ielām autobusi iet, daudzas pieturas nav apzīmētas. Daži maršruti ir par brīvu, citi $1. Līdz tumsai ir apmēram 2,5 stundas. Tiekam līdz Maui Mall. Konstatējam, ka štata birojs ir ciet - tātad kemposim nelegāli (tā teica informācijā). Paēdam pusdienas. Ieraugam kartē WallMart un secinam, ka ir jāiet uz to. Pēc iepriekšējas pieredzes zinam, ka tur noteikti varēs lēti dabūt labu telti. Pēc apmēram pusstundas gājiena esam tur, nopērkam mazu teltiņu par $25. Nākot ārā no veikala, domājam, ka jāņem taksi, kas mūs aizvestu līdz kempingam, jo drīz nāks tumsa. Taču nejauši uzzinam, ka pie veikala pietur autobuss. Gaidam kādas 20 min - atnāk, vēl pēc pusstundas esam centrā. Autobuss par brīvu - apbraukā visus pilsētiņas vaikalus, kuri ir lieli un daudz. Tur pārsēžamies uz autobusu, kurš mūs atkal aizgādā līdz lidostai, no kuras mēs tālāk tiekam līdz pludmalei. Pa ceļam ik pa brīdim draudīgas zīmes "no camping". Esam pludmalē, vienīgā problēma, ka ir jau tumšs. Kempingu, protams neatrodam. Paejam gar krastu, atrodam pēc iespējas labāku vietu, uzceļam telti. Visu nakti dzirdam jūru un lidmašīnas. Un gulēt arī nav diezko ērti, jo guļam uz telts grīdas un apakšā ir smiltis. Ir milzīgs nogurums, jo visu dienu staipam visu, kas līdz ceļojumā.

No rīta pamostamies. (Īstenībā ik pa brīdim mostamies visas nakts laikā, taču tagad ir gaišs). Atrodam, ka kempings bija kādus 200m no mums un naktī bijām tam pagājuši garām. Izdomājam tur uzcelt telti, tad doties pēc atļaujas. Jau ejam uz pieturas pusi, kad mūs nobiedē visādas zīmes "Bez atļaujas atstātas teltis tiks aizvāktas". Juris paliek pie telts, Kristaps dodas uz centru. Aizejot uz to pašu ofisu, tur pastāsta, ka atļauju var dabūt citā vietā, līdz kurai atkal ir pusstundas gājiens, neierēķinot iespēju apmaldīties. Pa ceļam uz turieni Kristaps ierauga hoteli, pie kura ir izkārtne "vacancy today". Ieiet iekšā, uzzin, ka cena ir normāla un norezervē istabu divām naktīm.

Viņam acīs iemirdzas prieks. Pēc 1,5 stundām jau ir atpakaļ pludmalē pie Jura. Pēc kāda laika dodamies uz hoteli.

Irodoties hotelī ir superīga sajūta.

Nākamajā rītā pamostoties, redzam, ka ārā ir negaiss un kārtīgas peļķes, kas tikai nostiprina prieku par hoteļa atrašanu.

Sveiciens no Klusā okeāna zivīm

Sērfs

Šodien esam nolēmuši iet sēŗfot Waikīkī pludmalē. No rīta pamostamies un gaidam kad diena tā kāŗtīgāk iesils, nevar jau iet ūdenī, ja ir tikai 24 grādi, 30 jau skan labāk. :) Tā nu vērojam CNN un citus kanālus. Pa televīziju nepārtraukti rāda diskusijas par ekonomiku, tās lejupslīdi, ko darīs Obama utt. Viens liels, nepārtraukts domburšovs. Rodas iespaids, ka sabiedriskais dialogs par situāciju valstī iesaista visus pilsoņus. Starp ziņu sižetiem parādījās arī Džo - santehniķa grāmatas reklāma.. Te mēs redzam cik ātri viens santehniķis spēj pārkvalificēties par rakstnieku. Lieta tāda, ka pirms kāda mēneša šis Džo konfrontēja Obamu priekšvēlēšanu uzstāšanās laikā un izraisija medijos tādu rezonansi ar savu prasto izrunāšanos, ka kādas pāris nedēļas katrs otrais sižets un runa viņu vismaz pieminēja. Un nu šis santehniķis izmanto šo mirkļa atpazīstamību un mēģina to monetizēt tirgojot grāmatu. Ieturam brokastis - desu un siera maizes, kā arī dažnedažādas sulas, kas tepat uz salas ražotas un garšo visnotaļ labi. Kad termometrs sasniedz maģiskos 30 grādus pēc celzija, dodamies Waikīkī pludmales virzienā. Par 7$ noīrējam sērfinga dēļus. Sakrāmējam savas pekeles glītā piramīdā un lecam iekšā bangojošajos Hawaii viļņos. Uzreiz secinam, ka noderētu peldbrilles, jo sāļais ūdens dedzina acis, bet salīdzinot ar Andamanu vai Adrijas jūrām sāļums ir panesams, protams, Baltijas jūras ūdens pēc šī liekas kā saldais minītis. Ūdens temperatūra ir vēl siltāka par gaisu, vismaz tā šķiet iznākot no ūdens. Vēl noderētu pleznas vai vismaz tādas kurpītes, kas domātas staigāšanai pa koraļļiem. Izpeldam kādus 100 metrus jūrā, papeldam garām molam, kuru tikko redzējām CNN reportāžā par Obamu Hawajās. Tad papeldam vēl kādus 50 metrus un nu jau liekās ka esam pietiekami dziļi, apmēram tā līdz ceļiem.. Proti, te ir koraļļu rifs uz kura viļņi plīst un saveļās leilās trubās, kas ir ideālas mūsu nodomam nedaudz pasērfot. Tā nu kūleņojam un valstamies pa viļņiem kādu stundu. Vispār ir ļoti jautri! Sāku domāt ka Latvijā vismaz pie Ventspils kaut kas līdzīgs arī būtu iespējams, kad viļņi plīst uz sēkļiem, tikai nepieciešāms hidrotēŗps, lai nemirtu no hipotermijas..

Vakars ir izdevies. Nopērkam karti, ar kuru četras dienas var braukt pa visiem salas autobusu maršrutiem. Aizbraucam apskatīt Diamondhead krāteri, kurā iekšā var tikt pa tuneli - nekā īpaši interesanta, iecelta armijas bāze, kā mums izskatījās. Pēctam pusstundu gaidam autobusu, kurš mūs aizved iepirkšanās centru. Pastaigājām pa turieni, atradām šo to, ko varētu aizvest mājās :).

Starpcitu - ēdiens šeit ir diezgan dārgs. Maize no $5, sula $3, cepumi $4, trīsstūrmaize $4. Bundža CocaCola gan tikai $0,79

Fakti

Fakts. Lieli cilvēki ir laimīgi, jo viņus ir grūtāk nolaupīt.
Fakts. Rindas pie sieviešu tualetēm ir tādēļ, ka tās projektē vīrieši.
Fakts. Pēc 5h sauļošānās arī Jūs esat fakts..

Otrā diena

Šo dienu mēs pavadām Circle island tour, kuru mums piedāvā Polynesian adventures. Apmēram 0845 (ar pusstundas nokavēšanos) pie viesnīcas piebrauc liels buss, kurš mūs visu dienu vadās pa salu. Pie stūres sēž ļoti jautrs havajietis, kurš visu brauciena laiku runās, smiesies, jokos. Viņu sauc Leo. Buss ir liels, ļoti kluss, tik sēdvietas tādas pašauras, bet tas nekas, jo uz 60 vietām ir 30 cilvēku. Piebraucam pie Diamondhead. Kalns kā kalns tikai vulkāns (vairs nestrādā). Tālāk braucam uz Hanauma bay. Tas ir krāteris, kas izveidojies par līci okeānā. Skaista vieta. Runā, ka tur var barot zivis un viņas nāk klāt un nebaidās no cilvēkiem. Tikai to vajag darīt no rīta, jo pēctam atnāk haizivis. Tālāk braucam augšā kalnos uz skatu laukumu. Pa ceļam Leo norāda uz ciematu, kurā dzīvo Obama, dažādu slavenību mājas, filmu uzņemšanas vietas. Oahu ir filmētas ļoooti daudz filmas un seriāli - Jurassic park, Lost, 50 first dates, Karate kid uc. Tālāk mūs ved uz japāņu templi - Byodo-In Temple. Skaists templis, pilnīgi sagribējās braukt uz Japānu. Leo mūs aizved uz Macadamia nut degustācijas vietu, saka, ka variet ēst, cik gribas un dzert kafiju cik gribat, viss par brīvu. Tā arī ir, tikai tie rieksti ir tik garšīgi, ka gribas nopirkt, ko arī izdaru. Pusdienas ēdam Kualoa Ranch. All you can eat par $14 un ir garšīgi. Nujau nokļūstam North Shore, no sākuma uz Sunset Beach. Viļņi nav lieli, taču sērfotāju daudz. Redzam pasaulē bīstamāko sērfošanas vietu - ļoti sekla vieta, ļoti lieli viļņi, apakšā koraļļi kā naži. Nobraucam gar Waimea Bay - pasaulē lielākie viļņi (kurus var redzēt reizi ~3 gados, protams, ne šodien), bet viļni ir. Tālāk braucam uz Dole plantation - vietu, kur aug ananāsi. Apskatam kā tad tas īsti notiek, papriecājamies, cik viņi ir garšīgi, izejam pasaules lielāko labirintu. Tā ir tā vieta, kur ir sācies Dole brends - tas, ko mēs bieži redzam uz banāniem, ananāsiem un citiem augļiem. Vispār esam redzējuši ļoti daudz, uzzinājuši, kur gribam aizbraukt vēlreiz. Oahu ir ļoti labs sabiedriskais transports - uz jebkuru salas vietru var aizbraukt par $2. Atbraucam uz hoteli un atlūstam.

Par tām filmām ir interesanti. Visu laiku redzami kalni, kuri vienmēr fonā Lost. Leo mums parāda ieleju, kurā filmēts Jurassic park. Norāda, pa kuru ceļu jābrauc, lai nokļūtu uz Lost lidmašīnas avārijas vietu, kurā golfa laikumā Sawyer sašāva kautkādu džeku (neatceros). Aiz veikaliņa, kurā ēdam Macadamia nuts, filmēts 50 first dates. Visādas ļoti ainaviskas vietas, kur filmētas daudz filmas - līkumaini ceļi, interesantas salas, neaprakstāmas pludmales.

Īsumā

~ 60% salu iedzīvotāji ir aziātu izcelsmes - daudzi nosaukumi un uzraksti ir dublēti japāniski

Havajiešu valodā ir garais Ā

Oahu ir ieradies Obama

Veikali ABC Stores ir visās malās un strādā no 0630 līdz 0030, un tur pārdod visu, ko varētu vajadzēt.

Mājas maksā no $400 000 līdz pat $30 000 000

Kopā Havajās it 132 salas, pēc apmēram 100 gadiem būs jau 133

90% visa no tā, kas ir uz salām, ir importēts

Lielākoties mājām nav skursteņu un apkures

Waikiki pludmalē smiltis ir ievestas, jo jūras gultni klāj klintis un koraļļi

Honolulu havajiešu valodā nozīmē "aizsargāta vieta"

Pirmā diena uz salām. Kā jau varēja iedomāties, pamostamies agri. Tieši laikā, kad sākas saullēkts pār Diamondhead krāteri. Pirmoreiz dienasgaismā ieraugam skatu pa logu. Visapkārt 20 stāvīgas viesnīcas, pa starpām redz okeānu, līdz kuram ir ~ 2 kvartāli, un Diamondhead krāteri. Pāris stundas atpūšamies, sazvanam mājiniekus, tad dodamies ēst brokastis. Ap 1030 izejam pastaigāt pa pilsētu. Atrodam visādus sev noderīgus veikalus, Apple store uc. Kristaps sev nopērk cepuri, šortus un t-shirt, pēdējo dabū kā dāvanu. Ejam atpakaļ uz viesnīcu, iepērkam čības, saules krēmu. Viesnīcā pie tūrisma aģena uzzinam par visādām tūrēm un izklaidēm, vēlāk vienu arī norezervējam. Aģents ir foršs džeks, hawajietis, ļooti labā garastāvoklī un priecīgs. Ap pusdienslaiku izejam vēlreiz, paēdam, ejam nopeldēties. Ūdens ir superīgs, silts un nemaz tik sāļš nav. Vislielākās problēmas apziņai sagremot prasa tas, ka, ejot pa pludmali un pluņčājoties okeānā, visu laiku dzirdamas tādas dziesmas kā "Klusa nakts, svēta nakts". Nākamais gājiens, vakarā - paskatīties saulrietu, pastaigāt gar okeānu, kārtīgi paēst. Atrodam tā patālāk no visiem tūristu centriem vienu restorāniņu, kurš mums piedāvā perfektus steikus. Paēduši dodamies atpakaļ uz viesnīcu. Kristaps atlūst uzreiz - 2000. Savukārt Juris nolemj paskatīties CNN un palūkot internetu. Tiktālu viss ir labi. Juris nolemj ievietot draugu profilā jaunu bildi. Tomēr, kad draugiem.lv pie bildes nomaiņas lūdz Juri nedaudz pagaidīt kamēr bilde tiks ielādēta, filma trūkst arī viņam. Tā nu mūsu varoņi paliek atslēgušies savās gultiņās tieši ap to laiku, kad Latvijā lec saule, lai cik dīvaini arī tas nešķistu.Temperatūra vakarpusē nolaižas līdz 23 grāiem pēc celzija, tā ir patīkama pārmaiņa pēc dienas 30 grādu svelmes, par laimi vienmēr blakus ir kluss okeāns kurā nopeldēties.

Beidzot dienas gaismā

Visa sākums

No mājām izbraucam 2030 piektdienas vakarā, galā, hotelī iečekojamies ~ 2215 sestdienas vakarā pēc vietējā laika (Rīgā jau 1015, svētdienas rīts). Kopumā ceļā pavadītas apmēram 38 stundas, no kurām 2,5+11+5=18,5 sēžam lidmašīnās. 

Turpceļš. Pirmais posms. No Rīgas uz Londonu braucam ar Ryanair lidmašīnu, kas Londonas Stanstead lidostā ierodas ap 2400. No katra 18£, jau pēc stunas esam centrā - Liverpool street station. Galvenais uzdevums ir līdz 0700 nokļūt Heathrow lidostā. Paēdam pirmajā McDonadls un lēnām dodamies uz Piccadilly square, no kurienes rīta agrumā dosimies uz lidostu. Līdz 0400 klīstam apkārt. Nonākot tuvāk Oxfordstreet tautas paliek ļoti daudz. Ir pagājis piektdienas vakars - ielas ļoti netīras, visapkārt mistkaste. Vēl 2 stundas pagaidam, līdz atveras metro, braucam uz Heathrow lidostu. Šoreiz tikai 4£ no katra.

Otrais posms. No Londonas mums jālido uz San Francisco. Uz savu reisu iečekojamies bez problēmām - United airlaines visu čekošanos atstāj pašu pasažieru ziņā. Mūsu datus par vīzām, pasēm reisiem savāc dators, kurš pēctam izdrukā borarding pass. Pēc īsas gaidīšanas jau kāpjam lidmašīnā, kur mūs sagaida Economy Plus vietas, kurās vieta kājām ir par 12,5 cm vairāk nekā parasti, tāpēc nākamo 11 stundu lidojums ir ļoti ērts. San Francisco mūs sagaida laipnā ASV robežsardze. Tālāk, pie muitas, muitniecei nedaudz aizdomīgi liekas, ka braucam tikai ar rokas bagāžu, tāpēc aizsūta mūs uz papildus pārbaudi. Muitnieks, pie kura mūs aizsūta, izrādās, ir no Hawaii. Viņš priecīgi mums pastāsta, kas mums noteikti jāapskata un jāizbauda. Pierakstījis mums pilnu lapu ar norādēm un nosaukumiem, pēc 5 minūtēm viņš norāda virzienu un iekšējo lidojumu termināli.

Trešais posms. No San Francisco uz Honolulu. Mums ir apmēram 3 stundas laika līdz nākamajam lidojumam. Izejam kārtējo drošības pārbaudi, kas šoreiz ir super ātra un haotiska, un pēc dažām minūtēm jau gaidam savu nākamo lidojumu. Pie gate gaida daudz lidot gribētāju. Apmēram 100 cilvēku ierakstīti standby rindā. Bet mēs jau esam iečekoti kopš Londonas, bez nekādiem stresiem kāpjam lidmašīnā, kur atkal sēžam plašajās vietās. 1700 ceļamies gaisā. Nogurums dara savu, gandrīz visu lidojuma laiku, kas ir gandrīz 5 stundas, Kristaps noguļ. 2000 pēc Hawaii laika piezemējamies Honolulu lidostā.

Sēžamies sabiedriskajā autobusā, kas aizved mūs uz Waikiki - pilsēta blakus Honolulu. Izkāpjam tās centrā, uzreiz saprotam, kur atrodamies, ejam viesnīcas virzienā. Uz galvenās pilsētas ielas, kas stiepjas gar okeānu, ir ļoti daudz cilvēku. Pēc brīža jau sēžam viesnīcas istabiņā. Pulkstens rāda 2215, kas ir tieši 12 stundas pirms Rīgas laika. Duša. Internets. Ap 2330 izejam ārā, cerībā, ka kāds veikals vēl strādā. Aizejam līdz okeānam, atpakaļceļā iepērkam vakariņas. Priecē fakts, ka ir veikali, kas strādā no 0630 rītā līdz 0030 naktī. Atnākot atpakaļ, var līst gultā un izbaudīt pirmo normālo miegu 48 stundu laikā.