Stāsts par Maui

Ir divi cilvēki - Juris, kurš visu laiku ir tādā kā čillā un tic, ka viss pats no sevis atrisināsies, un Kristaps, kuram vajag zināt, kas un kā notiks, citādi viņš streso.

Nedēļu nodzīvojuši Honolulu, ērtā viesnīcā abi izdomā, ka vajag kādu piedzīvojumu.

Tā nu Juris saka, ka vajag braukt uz 3 dienām uz Maui salu. Tas nekas, ka pirms pāris dienām mūs viens saprātīgs cilvēks brīdināja, ka visi rental-car uz visām salām ir rezervēti, tā kā mums necerēt. Braucam ar prāmi - Superferry, kurš mūs no Oahu 4 stundu laikā aizvizina uz Maui. Tas nekas, ka viesnīca nav rezervēta un internetā viss, kas ir par saprātīgām naudiņām, jau sen rādās pilns.

Ierodamies Maui, Kahului. Ar shuttle par brīvu aizbraucam līdz lidostai, kur atrodas visi lielākie rental-car biroji. Izstaigājam visus - nevienas brīvas mašīnas. Ieejam lidostā, atrodam telefongrāmatu, apzvanam visādus vietējos mašīnu izīrētājus, taču nekā. Pieejam pie informācijas galda. Tur mums pastāsta tieši to pašu - uz mašīnām necerēt. Uzzinam par camping iespējām salā. Tagad ir mērķis - nakšņot kempingā, kas atrodas 15 min gājiena attālumā no lidostas. Tikai pirmstam mums vajag dabūt divas lietas. Atļauju kempingā nakšņot (tas ir štata pārvaldīts parks, lai tur nakšņotu, obligāti vajag atļauju, kuru itkā varot dabūt kautkādā birojā, kurš atrodas pilsētiņas centrā Maui Mall) un telti. Uzzinam par sabiedriskā transporta iespējām - salā ir daži autobusu maršruti, taču nekad nevar zināt, pa kurām ielām autobusi iet, daudzas pieturas nav apzīmētas. Daži maršruti ir par brīvu, citi $1. Līdz tumsai ir apmēram 2,5 stundas. Tiekam līdz Maui Mall. Konstatējam, ka štata birojs ir ciet - tātad kemposim nelegāli (tā teica informācijā). Paēdam pusdienas. Ieraugam kartē WallMart un secinam, ka ir jāiet uz to. Pēc iepriekšējas pieredzes zinam, ka tur noteikti varēs lēti dabūt labu telti. Pēc apmēram pusstundas gājiena esam tur, nopērkam mazu teltiņu par $25. Nākot ārā no veikala, domājam, ka jāņem taksi, kas mūs aizvestu līdz kempingam, jo drīz nāks tumsa. Taču nejauši uzzinam, ka pie veikala pietur autobuss. Gaidam kādas 20 min - atnāk, vēl pēc pusstundas esam centrā. Autobuss par brīvu - apbraukā visus pilsētiņas vaikalus, kuri ir lieli un daudz. Tur pārsēžamies uz autobusu, kurš mūs atkal aizgādā līdz lidostai, no kuras mēs tālāk tiekam līdz pludmalei. Pa ceļam ik pa brīdim draudīgas zīmes "no camping". Esam pludmalē, vienīgā problēma, ka ir jau tumšs. Kempingu, protams neatrodam. Paejam gar krastu, atrodam pēc iespējas labāku vietu, uzceļam telti. Visu nakti dzirdam jūru un lidmašīnas. Un gulēt arī nav diezko ērti, jo guļam uz telts grīdas un apakšā ir smiltis. Ir milzīgs nogurums, jo visu dienu staipam visu, kas līdz ceļojumā.

No rīta pamostamies. (Īstenībā ik pa brīdim mostamies visas nakts laikā, taču tagad ir gaišs). Atrodam, ka kempings bija kādus 200m no mums un naktī bijām tam pagājuši garām. Izdomājam tur uzcelt telti, tad doties pēc atļaujas. Jau ejam uz pieturas pusi, kad mūs nobiedē visādas zīmes "Bez atļaujas atstātas teltis tiks aizvāktas". Juris paliek pie telts, Kristaps dodas uz centru. Aizejot uz to pašu ofisu, tur pastāsta, ka atļauju var dabūt citā vietā, līdz kurai atkal ir pusstundas gājiens, neierēķinot iespēju apmaldīties. Pa ceļam uz turieni Kristaps ierauga hoteli, pie kura ir izkārtne "vacancy today". Ieiet iekšā, uzzin, ka cena ir normāla un norezervē istabu divām naktīm.

Viņam acīs iemirdzas prieks. Pēc 1,5 stundām jau ir atpakaļ pludmalē pie Jura. Pēc kāda laika dodamies uz hoteli.

Irodoties hotelī ir superīga sajūta.

Nākamajā rītā pamostoties, redzam, ka ārā ir negaiss un kārtīgas peļķes, kas tikai nostiprina prieku par hoteļa atrašanu.